Būs grūti atrast kādu, kurš negaidītu Ziemassvētkus neatkarīgi no viņu vecuma. Pantiņu skaitīšana, dāvanu saņemšana un laba vēlējumi ir neatņemama Ziemassvētku tradīcija. Pats populārākais pantiņš saistībā ar Ziemassvētku svinībām noteikti ir par nabaga apdegušo pīrāgu. Ir dažādas svētku dzejolīšu apgūšanas iespējas – neskaitot skolu, radus un draugus, pantiņus var atrast internetā. Galvenokārt, tiek izmantots interneta meklētājs un dažādas speciālas apsveikumu un dzejolīšu publicēšanas vietnes, kad nepieciešamas latviešu tautasdziesmas par Ziemassvētkiem. Tā ir kā virtuāla grāmatiņa mūsu kabatā. Pēc īstā pantiņa noskaitīšanas, iestājas vakara gaidītākā daļa – dāvanas saņemšana, par kuru īstu sajūsmu vienmēr izrāda bērni.
POZITĪVAS EMOCIJAS UN KOPĪBAS SAJŪTA ZIEMASSVĒTKOS
Svētkos ne tikai dāvinām taustāmas lietas, bet arī novēlam labu veselību, gaišas domas un patīkamas emocijas visu cauru gadu. Nenoliedzami, tas dod pozitīvu lādiņu vēlmi šos gada siltākos svētkus pavadīt mierā un saticībā. Šie ir paši siltākie gada svētki, pat par spīti tam, ka tiek atzīmēti pašā ziemas viducī, turklāt, dažādas tradīcijas tiek piemērotas tieši šim faktam. Lai arī pastāv uzskats, ka mūsdienās Ziemassvētki ir kļuvuši pārāk komerciāli, līdz galam īsti piekrist negribētos, jo pat ar visdārgākajām dāvanām, šie svētki, galvenokārt, visiem asociējas tieši ar gaišām emocijām, prieku un kopības sajūtu gadu no gada. Nav nepieciešamas lielas dāvanas. Ja izvēlaties kādam uzdāvināt pat mazu nieciņu, tas noteikti tiks novērtēts! Ziemassvētku klusais laiks ir lielisks brīdis, lai otram dāvinātu arī labus vārdus.
VAI LATVIJĀ ZIEMASSVĒTKUS VISI SVIN REIZĒ?
Ziemassvētku svinēšanas tradīcijas visā pasaulē mēdz atšķirties. Ne tikai tradīcijas, bet arī svētku laiks mēdz variēt ne tikai pa dienām, bet pat pa mēnešiem, piemēram, pareizticīgo ziemassvētki tiek svinēti 7.janvārī. Kad 15.gadsimtā baznīca mainīja kalendāru, Austrumu baznīca izvēlējās pieturēties pie Juliāna kalendāra tradīcijām. Ir tautas, kas Ziemassvētku gaidīšanas laiku pavada ieturot gavēni. Svētku pavadīšanas galveno lomu tas nemaina, jo tā joprojām ir kopā būšana un lielisku emociju gūšana ar sev tuvākajiem. Arī Latvijā cilvēki izvēlas dažādas svētku gaidīšanas un pavadīšanas tradīcijas.